Jānis Gabrāns "Druva" 21.05.04

“Lekrings” nenokar degunu

Savu 11.sezonu florbola komanda “SK Cēsis/ Lekrings” noslēdza 4.vietā. Nenoliedzami, ka bija cerēts vairāk, jo trīs iepriekšējos gados bija izcīnītas medaļas. Arī šīs sezonas sākumā viss gāja kā cerēts, ja vien negadītos klupiens pašā izskaņā.

Lai pārrunātu aizvadīto sezonu un iezīmētu nākamo, “Druva” uz sarunu aicināja komandas spēlētājus Arti Malkavu un Ati Rīsmani, kā arī sporta kluba “Cēsis” prezidentu Andri Mihaļovu. Viņi sezonu kopumā vērtē kā izdevušos, lai arī komanda palika bez medaļām.

A. Rīsmanis – Protams, ja vērtē pēc izcīnītās vietas, tad jāsaka, ka sezona bija neveiksmīga, jo nebijām plānojuši palikt bez medaļām. Mazliet pietrūka, jo tik tuvu 1.vietai regulārajā čempionātā vēl nebijām bijuši. Divas kārtas pirms beigām viss likās ļoti cerīgi. Diemžēl, pārkāpt pāri pēdējam slieksnim neizdevās.

A. Malkavs: - Tieši pirms izšķirošajām spēlēm komanda bija savu spēju virsotnē, tad pēkšņi viss pārtrūka. Sākās traumas, citas nebūšanas un čiks vien sanāca. Manuprāt, par galveno neveiksmju cēloni var minēt nepietiekamu fizisko izturību.

A. Mihaļovs: - Sezona nav izcila, bet arī par sliktu to nevar saukt. Jāsaprot, ka pret Cēsu komandu ikviens pretinieks spēlē ar pilnu atdevi. Tas ir līdera slogs visas sezonas garumā. Acīmredzot, neesam veltījuši pietiekamu uzmanību fiziskajai sagatavotībai. Tāpēc spēlētāji sāka pagurt, radās traumas. Turpmāk jāprot prognozēt iespējamas bedres un jāmāk no tām izkļūt. Šoreiz bedre trāpījās pašā svarīgākajā brīdī.

- Kā pietrūka, lai īstenotu iecerēto?

A. Malkavs: - Jāatrisina treneru jautājums. Pirmkārt, nepieciešams fiziskās sagatavotības treneris, jo šī sezona pierādīja, ka fiziskā izturība ir ļoti svarīga. Nepieciešams sagatavošanās plāns, lai spēks pietiktu līdz sezonas beigām, un pirms izšķirošajām spēlēm vēl varētu pielikt klāt.

Izjutām arī komandas trenera trūkumu. Šogad gan izmēģinājām trenera amatā vienu no bijušajiem spēlētājiem, taču tas neattaisnojās. Izšķirošās spēles pierādīja, ka viņš netiek galā ar šo uzdevumu. Trenera galvenais uzdevums ir taktiski pareizi novadīt spēli, bet viņš bieži pārtapa par vienkāršu skatītāju un ļāva spēlei ritēt savu gaitu. Trenerim ar vēsu prātu jāspēj visu izskaitļot, paredzēt un nepieciešamības gadījumā pieņemt izšķirošus, kardinālus lēmumus.

- Vai ir kandidatūras?

A. Mihaļovs: Fiziskās sagatavotības treneri pašlaik meklējam, bet, runājot par galveno treneri, manuprāt, vispiemērotākais būtu Artis Malkavs. Tiesa, komandas labā viņam vēl vienu sezonu vajadzētu spēlēt, tāpēc varbūt Artis varētu būt spēlējošais treneris, un laukumā doties tikai epizodiski. Varbūt atsevišķas spēles pat pilnībā izlaižot.

A. Malkavs: Savu iespaidu uz gala iznākumu atstāja arī nepilnvērtīgais treniņu process.

Jāatzīst, ka apmeklējums bieži klibo, tāpēc nevar noslīpēt kombinācijas, saspēles, taktiskos risinājumus. Bieži tie bija jāapgūst spēles laikā, bet spēle nedrīkst būt treniņš. Spēlē visam jau jābūt zināmam.

- Vai gaidāmas izmaiņas sastāvā?

A. Rīsmanis: - Komandas sapulcē neviens neizteica vēlmi pamest komandu. Salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, šajā spējām sastāvu palielināt, piesaistot perspektīvus spēlētājus. Izveidojām trešo piecinieku. Taču iespējas izaugsmei vēl ir lielas. Rajonā florbols ir cieņā, un, iespējams, jādomā, kā labākos spēkus apvienot vienā konkurētspējīgā komandā. Domājam arī par sporta skolas lomu kadru sagatavošanā galvenajai komandai.

- Vai situāciju florbolā uzlabos jaunās sporta kompleksa nodošana?

A. Malkavs: - Nenoliedzami, jo tur būs standartiem atbilstošs laukums. Viens no klupšanas akmeņiem bija arī tas, ka sezonas sešas noslēguma spēles notika uz lielajiem laukumiem, kas ir par pieciem metriem garāki un trīs metriem platāki, nekā mūsu laukums. Visu sezonu aizvadījām uz mazajiem laukumiem, un bijām izstrādājuši taktiku, atbilstošu saviem spēkiem. Taču uz lielajiem laukumiem to nespējām realizēt. Tur arī izrādījās, ka kājas par īsām.

A. Mihaļovs: - Ar komandu esam pārrunājuši visus klupšanas iemeslus, un gribētu pieminēt vēl vienu. Uzskatu, ka spēlē par trešo vietu, kas noslēdzās cēsniekiem neveiksmīgi, zināmu lomu nospēlēja arī Krišjāņa Kļaviņa raksts “Druvā”, kas deva psiholoģisku triecienu komandai. Mēs pārrunājam tajā minētos faktus, un I. Laiviņš atzina, ka tie neatbilst patiesībai. Man nav pamata viņam neticēt.

Manuprāt, ja raksta autors ir tāds komandas fans, kā viņš pats apgalvo, viņš šos faktus varēja publicēt pēc sezonas beigām, nevis pirms spēles par medaļām. Es šo rakstu salīdzinātu ar nelielu mikrotraumu, jo I. Laiviņš spēlē nebija savā elementā.

A. Rīsmanis: - Visu sezonu Krišjānis rakstīja mums slavas dziesmas, bet kad mēs paklupām, viņš iedeva mums spērienu. Diemžēl, nepelnītu.

- Kā attīstās florbols Latvijā?

A. Malkavs: Komandas kļūst arvien spēcīgākas, un līdzvērtīgākas. Uz laukumiem nāk pirmā īstā florbola paaudze, kuri šajā sporta veidā ir no mazotnes. Mēs sākām 20 gados, un pamatā esam hokejisti, futbolisti. Skaidrs, ka nākamgad būs vēl grūtāk tikt tur, kur bijām šogad. Ja paliksim esošajā līmenī, bez papildu finansējuma, labāka treniņprocesa, jauniem spēkiem, uz godalgotām vietām cerēt būs grūti. Drīzāk būs jādomā par palikšanu augstākajā līgā. Jo izšķiroša var izrādīties jebkura spēle, tāpēc katrā jābūt līmenī.

A. Mihaļovs: - Esam izstrādājuši programmu, kas jārealizē, lai nākamā sezona būtu veiksmīgāka. Ir daudz jautājumu, kas jāatrisina. Protams, visu noteiks finansējums, jo vajadzības ar katru gadu pieaug. Mēs nevaram prasīt augstus rezultātus, neko nepiedāvājot pretī. Nevar mūžīgi apelēt pie patriotisma jūtām. Kaut kas jau tiek risināts – sagādātas formas, borti, spēlētāju licences. Arī nākamajā sezonā kaut kas tiks sakārtots. Sakārtojot sistēmu, ar laiku rezultāti būs.

Jādomā par treneriem, par komandas mediķi, jo bez tā mūsdienās nevar startēt pilnvērtīgi. Ja šie jautājumi tiks atrisināti, mēs komandas kapteinim un spēlētājiem varēsim pamatoti prasīt, kāpēc nav rezultātu?

A. Rīsmanis: - Komanda ir gatava nākamgad cīnīties, lai atgrieztos uz goda pjedestāla.

Cerams, ka līdzjutēji nenovērsīsies, jo mēs spēlējam viņiem. Gribam teikt viņiem lielu paldies, jo bez viņiem būtu grūti. Esam spēlējuši Rīgā pie tukšām tribīnēm, un tas nav patīkami.

Paldies sakām arī sporta kluba “Cēsis” prezidentam Andrim Mihaļovam, “Cēsu alus” direktoram Edgaram Štelmaheram, “CATA” administrācijai un šoferiem, kā arī visiem, kuri šajā sezonā bija kopā ar mums.

Ceturtie. Aizvadītajā sezonā “Lekringa” krāsas aizstāvēja: (pirmajā rindā jo kreisās) Kaspars Zauls, Guntis Bundzenieks, Dainis Kuļeznovs, Ingus Laiviņš; (otrajā rindā no kreisās) Artis Malkavs, Māris Zicmanis, Roberts Krūmiņš, Renārs Bērziņš, Mārtiņš Rajeckis, Mārtiņš Jarohovičs, treneris Ainars Ozols, Andris Malkavs, Mārtiņš Bulmeisters, Atis Rīsmanis, Jānis Freivalds, Sandis Pokkers. Ārpus kadra palikuši Reinis Bērzkalns un Jānis Platacis.

Foto no “Lekringa” mājas lapas